- latviski: parastais cigoriņš
- angliski: Chicory
- vāciski: Gemeine Wegwarte
- zviedru: cikoria
- igauņu: harilik sigur
- lietuviešu: paprastoji trūkažolė
- krievu: цикорий обыкновенный
Cigoriņš parastais ir daudzgadīgs augs, pelēcīgi
zaļā krāsā, ar paresninātu (3-4cm diametrā), daudzgalvainu sakneni līdz
1,5m garumā. Visas auga daļas satur piensulu. Stbulāji stāvi (augumā līdz
150cm), sazaroti, klāti retiem matiņiem. Lapas pamīšus, piesaknes sakārtotas
rozetē; stublāja lapas sakārtotas pamīšus, asi zobotas, sēdošas, augstākās
lapas lancetveidīgas, veselu malu. Ziedi gaiši zili, retāk rozā un balti.
Parastā cigoriņa auglis- prizmatiska,
nesimetriska, ķīļveida sēkliņa. Augs zied no jūnija līdz septembra sākumam,
augļi nobriest augustā- septembrī. Cigoriņš vairojas ar sēklu palīdzību un
veģetatīvi no mietveida saknes.
Ārstnieciskam nolūkam parasti izmanto parastā
cigoriņa sakni, retāk jaunos dzinumus ar ziediem. Cigoriņa saknes ievāc vēlā
rudenī: tās attīra no zemes, nogriež virszemes daļu, mazgā ar aukstu ūdeni,
sagriež nelielos gabalos un liek uz sietiem žāvēties. Var žāvēt arī piespiedu
žāvētājos nepārsniedzot 50C temperatūru- žāvē līdz brūni pelēcīgai krāsai.
Gatavu drogu uzglabā, sausās un vēsās telpās.
Ziedošu parasto cigoriņu ievāc jūlijā. Ievāc augu
augšējās daļas (30cm garas), liek uz sietiem plānā slānī, laiku pa laikam
apgrozot. ŠO drogu var žāvēt laukā (ēnā), labi vēdināmās telpās vai piespiedu
žāvētājos, nepārsniedzot 40C temperatūru.
Parastajā cigoriņā ir daudz bioloģiski aktīvo
vielu. Auga lapās un sēklās ir atrasts liels daudzums inulīna, miecvielas,
olbaltumvielas, organiskās skābes, glikozīds intibīns, vitamīni (askorbīnskābe,
karotīns, tiamīns, riboflavīns). Auga piensulā ir laktucīns, laktupikrīns,
triterpēns taraksasterols, hidroksichinamīnskābe (cigoriņskābe), ēteriskā eļļa,
holīns un kaučiks. Parastā cigoriņa ziedos atrasti kumarīnu glikozīdi, sēklās
15-28% augu eļļu.
Izžāvējot un apcepjot parastā cigoriņa saknes
(180C), notiek inulīna hidrolīze, palielinās fruktozes saturs ( no 2 līdz 20%),
glikozīds intibīns sairst, cigoriņa drogu atbrīvojot no spēcīgās rūgtās garšas.
Kārsēšanas procesā fruktoze karamelizējas, piešķirot saknēm bagātīgu brūnu
krāsu, veidojas ēteriskā eļļa cikoreols, kurš arī rada gala produkta garšu un
smaržu.
Ārstnieciskā nozīme
Cigoriņa saturoši preparāti iedarbojas, kā
pretiekaisuma, žulti dzenoši, diurētiski, antibakteriāli, hipoglikēmiski
līdzekļi. Lietojot cigoriņa preparātus tiek veicināta apetīte, tiek stimulēta
gremošanas trakta darbība- tos lieto kolīta, gastrīta un enterīta gadījumā.
Sakņu ekstrakts un novārijums spēj samazināt
cukura saturu asinīs, līdz ar to, to var veiksmīgi pielietot cukura diabēta
ārstēšanai, sākuma stadijās. Parastā cigoriņa jauno dzinumu novārījumu lieto,
žults pūšļa, aknu, nieru un urīna izvada sistēmas saslimšanu ārstēšanai.
Cigoriņa ziedu nostādinājums labvēlīgi iedarbojas un sirds-asinsvadu sistēmu,
to pielieto sirds ritma normalizēšanai.
Parastā cigoriņa preparātus lieto kompleksajā
terapijā, endokrīnās sistēmas, vielmaiņas problēmu, ādas slimību un liekā svara
ārstēšanai. Cigoriņš izvada no organisma toksīnus un šlakvielas. Pateicoties
auga diurētiskajām īpašībām, augs palīdz no organisma izvadīt lieko šķidrumu un
neļauj veidoties tūskai. Augs arī labvēlīgi iedarbojas uz imūno sistēmu- to
stiprinot.
Tautas medicīnā parastais cigoriņš vēl aiz vien ir
populārs līdzeklis. Saknes novārījums tiek lietots, kā žulti dzenošs līdzeklis,
žults pūšļa slimību, žultsakmeņu un kā diurētisku līdzekli urīna izvadīšanas
sistēmas slimību gadījumā. Ar parastā cigoriņa saknes novārījumu ārstē
gremošanas sistēmas slimības, ar to uzlabo gremošanu un veicina apetīti, lieto
dispepsijas, gastrīta, aizcietējumu, liesas uz aizkuņģa dziedzera slimību
gadījumā. Ir zināmi gadījumi, kad parastā cigoriņa novārījumus lietot cērmju
invāzijas, cukura diabēta, mazasinības, astēnijas, cingas gadījumā. Ārīgi
(vanniņas, aplikācijas un kompreses) novārījumu lieto ādas slimību ārstēšanai-
ekzēmas, nātrene, psoriāze, seborejas dermatīts, neirodermīts, atopiskais
dermatīts, vitiligo, akne un furunkuloze.
No auga virszemes daļas gatavo nostādinājumu, kuru
pielieto kā apetītes rosinošu un gremošanas normalizējošu līdzekli. Parastā
cigoriņa jauno dzinumu nostādinājums iedarbojas žulti dzenoši, pretmikrobi,
antiseptiski, savelkoši, urīna dzenoši; pielieto- gastrīta, gastroenterīta,
dispepsijas, hepatīta, nefrīta, žultsakmeņu, cukura diabēta, nervu darbības
traucējumu gadījumā.
Ārīgi auga virszemes daļas nostādinājums ir
efektīvs ekzēmas, furunkulozes, čūlu, strutojošu brūču un griezumu ārstēšanai.
No parastā cigoriņa ziediem gatavo novārījumus un
nostādinājums, kuri tiek lietoti lai ārstētu neiroloģiskas saslimšanas, acu
infekcijas, dermatītu un pielieto kosmetoloģiskām vajadzībā. No ziediem spiež
sulu un to izmanto, kā žulti dzenošu līdzekli. Žāvētus ziedus pievieno
tonizējošām zāļu tējām.