 |  |  |   |  |
 |  |
- latviski: sārtā bezlape
- angliski: Toothwort
- vāciski: Schuppenwurz
- zviedru: vätteros
- igauņu: harilik käopäkk
- lietuviešu: gegužinė žvynšaknė
- krievu: Петров крест чешуйчатый
Bezlapes izaug līdz 30cm augstas. To stublāji ir klāti ar izskatu izmainījušām, bezhlorofila lapām, tās ir gaļīgas, bālas, pretēji izvietotas zvīņveidīgas lapas, iekšpusē dobjas. Dobuma sieniņas klātas dziedzeru matiņiem, līdzīgiem, kā kukaiņu ēdāju augiem. Pateicoties šiem dziedzeriem, ilgu laiku tika uzskatīts, ka šis augs ir kukaiņēdājs. Kā argumentu izmantoja, ka nereti nācās redzēt, ka šajos dobumos bija iesprūduši, miruši kukaiņi. Šodien, zinātnieki jau ir paskaidrojuši, ka bezlapes nav plēsīgi augi, tiem šie dobumi ir paredzēti liekā ūdens iztvaicēšanai. Kā arī plēsīgā auga dzīve tam būtu nepiemērota, jo lielāko daļu savas dzīves augs pavada zem zemes.
Bezlapes veido virszemes dzinumus tikai kad augs sasniedzis vismaz 10 gadu vecumu, lai vairotos un ši virszemes daļa nedzīvo ilgāk par diviem mēnešiem. Šajā laikā bezlapes paspēj uzziedēt, apputeksnēties un nogatavināt sēklas. Simtiem sēklu izbirstot no auga, dzinumi savīst un nomirst. Nākošo reiz šis augs parādīsies virs zemes ne ātrāk, kā pēc 10 mēnešiem, citreiz pat pēc daudziem gadiem.
Bezlapes pārtiek no sava “saimnieka” auga. Bezlapes resnais saknenis (<1cm dia.), ar piesūcekņiem parazitē uz krūmāju un koku saknēm, uzņemot caur tām vērtīgās vielas. Tādā veidā bezlape sevi nodrošina ar “kompleksām pusdienām” jau gatavā veidā, tam pašam to nav jāsintezē. Līdz ar to bezlapēm nav svarīga saules gaisma un tā var dzīvot zem zemes gadiem.
Bezlapju ziediem raksturīga protogīnija, taču ir sastopami arī kleistogāmi, neatvērušies un pašapputeksnējoši ziedi. Atkarībā no bezlapes sugas, tās lapas var būt rozā, aveņkrāsas, purpura un violetas krāsas. Ziedi atrodas ziedkopā, veidojot blīvu, vienpusēju ķekaru.
Sārtā bezlape (vienīgā suga, kura sastopama Latvijā, Lathraea squamaria L. ) parazitē uz dižskābārža, oša, alkšņa, ievas, liepas, gobas un lazdas. Tā ziedi ir aveņkrāsas, sārti līdz violeti. Arī sārtā bezlape zem zemes pavada pirmos 10 savus dzīves gadus, attīstot tikai sakņu sistēmu. Tā ziedkopas virs zemes parādās pavasarī, aprīlī- maijā, un kopā ar stublāju sasniedz 15-30cm augstumā.
Ārstnieciskām vajadzībām ievāc sakneni, kuram ir arī atsevišķs nosaukums Radix Squamariae un virszemes daļu. Ievāc pavasarī, kad augs zied. Tieši šajā laikā, koki uz kuru parazitē bezlape sākas sulu laiks. Sarok sakneni, attīra no augsnes un žāvē labi vēdināmā un ēnainā telpā.
Bezlapju ķīmiskais sastāvs nav pētīts. Valda pārliecība, ka saknenis satur alkilējošās vielas.
Ārstnieciskā nozīme
No ārstnieciskā viedokļa, tāpat kā no ķīmiskā, šis augs pētīts ir praktiski nemaz. Oficiālā zinātne klīniskus pētījumus arī nav veikusi, pat ne uz dzīvniekiem, kas pamatotu auga ārstnieciskās īpašības. Taču pieņemot, ka augā ir alkilējošās vielas, tad tas varētu strādāt kā pretaudzēju līdzeklis un palīdzēt cilvēkam tikt galā ar aknu vēzi, dzemdes un olnīcu vēzi. Spēja augam no organisma izvadīt lieko šķīdumu, padara to par lielisku līdzekli pret tūsku un ascītu, žulti dzenošās īpašības noder, lai ārstētu žults kanālus un žults pūsli.
Tautas medicīnā bezlapes pielieto, kā līdzekli no neauglības, ar to stimulē ovulāciju, veicina kvalitatīvu olšūnas apaugļošanos, palielina dzemdes tonusu. Dziednieki uzskata, ka šis augs ir spējīgs tikt galā ar priekšdziedzera adenomu un prostatītu.
Augs tiek rekomendēts miomu un dzemdes cistu gadījumā. Šo augu lieto arī, lai tiktu galā ar dažādām aknu slimībām- cirozi, hepatītu, hepatozi, kaulu šķidruma deficītu un osteomielītu. Bezlapes lieto, kā pretūskas līdzekli, lai tiktu galā ar ascītu, stimulētu sirds, nieru un aknu darbību.
Dzer pret aptaukošanos. Zintnieki ir pārliecināti, ka šis augs kopā ar citiem dabas līdzekļiem spēj uzveikt onkoloģiju.