 |  |  |   |  |
 |  |
Daudzgadīgs mūžzaļš augs, augumā 10-50cm un augstāks. Tam ir resns un gaļīgs, ložņājošs saknenis, stipri sazarots. Stublājs bez lapām, kails. Lapas uz gariem kātiem, lielas, kailas, veselas, viegli gaļīgas, tumši zaļas- sārtojošas rudenī, veido biezu piesaknes lapu rozeti, dzīvo 2-3 gadus. Lapas plātne (3-35cm garumā, 2-30cm platumā) plaši eliptiska vai viegli apgrieztas olformas, pie pamatnes noapaļota vai sirds formas, gar malu truli lielzobota.
Biezlapu bergēnija tiek uzskatīta par mūžzaļu augu, taču tā lapas dzīvo tikai vienu gadu. Lapas parādās pavasarī pēc ziedēšanas, aug vasarā, pārziemo saglabājot zaļu krāsu, apgādā augu pavasarī ar nepieciešamajām vielām un atmirst, dodot vietu jaunajām lapām. Parādoties jaunajām lapām iepriekšējā gada lapas sāk sārtoties, brūnēt, nereti melnē un izžūst.
Ziediņi maziņi (<0.8mm diametrā), pareizi (aktinomorfi), violeti rozā krāsā, izvietoti blīvās slotiņu- vairogveida ziedkopās. Ziedkopas veidojas bezlapu stublāju galos.
Auglis- elipsveidīga sausa kārbiņa. Augs zied maijā- jūnijā, līdz parādās jaunās lapas. Sēklas daudz, sīkas, nobriest jūlijā- augusta sākumā.
Drogu ievāc visas vasaras garumā (līdz veģetācijas perioda beigām). Sakneņus un saknes attīra no augsnes, griež 10-15cm garos gabalos un apvītina saulē, tad žāvē ēnainā un labi vēdināmā vietā, vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 45C temperatūru.
Pavasarī ievāc arī lapas, kuras ir pārziemojušas vismaz vienu gadu, tās zem sniega dabīgi safermentēsies un iegūs patīkamu aromātu. Lapas vajadzīgas tādas, kuras jau samelnējušas un izžuvušas. Drogu uzglabā līdz 5 gadiem.
Biezlapju bergēnijai lapās ir atrodami <23% tanīdu, saknēs <27%. Saknēs atrastas arī miecvielas 25-27%, fenolie savienojumi, fenolkarbonātskābe, kumarīna atvasinājums- beregnīns, kā arī izokumarīni, katehīni, ciete, cukuri, minerālie sāļi. Lapās atrasta galskābe, kumarīni, flavonoīdi, C vitamīns, karotīns un arbutīns, kā arī 2-4% brīvā hidrohinona.
Ārstnieciskā nozīme
Baktericīdās, savelkošās, asiņošanu apturošās un pretiekaisuma īpašības biezlapju bergēnijas preperātiem nodrošina augā esošās miecvielas. Bergēnijas sakņu ekstrakts tiek pielietots kolīta, enterokolīta, dzemdes kakla erozijas un stomatīta, gingvinīta ārstēšanai. Papildus baktericīdās un pretiekaisuma īpašības ir pamatotas ar saknenī esošo arbutīnu, savelkošās- ar tanīnu klāt esamību. Biezlapu bergēnijai piemīt arī adaptogēnas, antistresa, antihipoksiskas, kapilāru stiprinošas, imunomodulējošas, temperatūras mazinošas un pret audzēju īpašības.
Bergēnija ārstnieciskam nolūkam visplašāk tiek izmantota krievu tautas, Tibetas un Ķīnas medicīnā. Bergēnijas lapas pielieto tuberkulozes, plaušu iekaisuma, reimatisma, gremošanas trakta slimību, urīnvadu slimību un zobu ārstēšanai. Bergēnijas sakņu un lapu ūdens ekstraktus lieto iekšķīgi, ne infekciju dabas kolītu un enterokolītu ārstēšanai, tie palīdzēs arī sāpīgu menstruāciju gadījumā, kuras veidojas uz iekaisuma pamata, dzemdes fibromas un pēc dzemdību, kā arī grūtniecības pārtraukšanas asiņošanas. Tautas medicīnā bergēniju izmanto arī lai ārstētu respiratoriskās infekcijas, gripu, garo klepu, galvas sāpes, hemoroīdus, drudzi, gastrītu u.c.
Biezlapu bergēnijas kompreses izmanto lai dziedētu brūces, čūlas un sasitumus. Šim nolūkam izmanto arī kaltētu sakņu pulveri, ar to apber nedzīstošas brūces un mitros izsitumus.