 |  |  |  |  |
 |  |  |
- latviski: čemuru augstiņš
- angliski: common Centaury
- vāciski: Echtes Tausendgüldenkraut
- zviedru: flockarun
- igauņu: harilik maasapp
- lietuviešu: skėtinė širdažolė
- krievu: золототысячник зонтичный
Čemuru augustiņš ir viengadīgs vai divgadīgs augs,
augumā līdz 40cm. Sakne ir mietveida, neliela un zaraina. Stublājs var būt
viens vai vairāki, stāvi, četršķautņu, augšdaļā sazarots. Saknes lapas
apgriezti olveida, gludu malu ar piecām dzīslām, rozetē. Stublāja lapas-
sakārtotas pretēji, izstiepti olveida, ar piecām dzīslām, veselu malu, smailas.
Ziedi rozā krāsā, retāk balti, pieclapu, savākti
čemuros. Auglis- šaura, izstiepta sēklu kārbiņa, garumā līdz 10mm. Sēklas
maziņas, izstieptas, brūnganā krāsā. Zied jūnijā un jūlijā, nereti ziedēšana
turpinās līdz septembrim. Sēklas nobriest septembrī. Pirmajā gadā augam
izveidojas tikai rozetes lapas.
Skaistais augustiņš- augumā līdz 20cm, stublājs
četršķautņu ar asu rievojumu, sazarots no pamatnes. Lapas neveido saknes
rozeti. Ziedi spilgti rozā krāsā. Latvijā iekļauts aizsargājamo sugu sarakstos
un sastopams ir visnotaļ reti, pamatā piejūras teritorijās.
Citus augustiņus ārstnieciskam nolūkam neizmanto,
pamatā pielieto tikai divus minētos.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto augustiņu virszemes
daļu. Augu ievāc ziedēšanas sākumā. Augu ievāc kopā ar rozetes lapām, to
nogriežot. Ievākto augustiņu žāvē uz sietiem, labi vēdināmās un apēnotās vietās
vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 45C temperatūru. Auga žāvēšana saules
staros nav pieļaujama.
Augustiņu ārstnieciskās īpašības saistās ar tajā
atrastajām aktīvajām vielām. Augustiņos atrastas rūgtvielas- iridoīdie
glikozīdi (eritaurīns, genciopikrīns u.c.). To daudzums vidēji ir 0,3% (var
sasniegt arī 2,4%). Augā atrasts arī flavonu glikozīds centaureīns; alkaloīdi
geniacīns, eritricīns u.c.(0.6-1%), oleīnskābe, vitamīns C,
fenolkarbonātskābes, ksantoni. Augustiņa sastāvā ir arī gļotvielas, sveķvielas,
vaski, ēteriskās vielas, fitosterīni, flavonoīdi (luteolīns, apīns, apigenīns
u.c.), nikotīnskābe.
Ārstnieciskā nozīme
Augustiņš ir rūgtvielu zālīte. Novārījumi,
nostādinājumi un izvilkumi kairina mēles receptorus, stimulē gremošanas
dziedzeru sekretoro darbību, pastiprina zarnu peristaltiku, rada nelielu
caurejas efektu. Augustiņš mazina žults pūšļa kairinājumu.
Augustiņa iedarbība nav pamatojama tikai ar
rūgtvielām, bet arī fenolkarbonātskābēm, kuras stimulē kuņģa evakuatoro
funkciju, tās veicina žults dzīšanu, tām piemīt antibakteriālas īpašības, kā
arī urīna dzenošas īpašības.
Augustiņš palīdz arī nervu izsīkuma (izdegšanas)
gadījumos, tā preparāti iedarbojas uz simpātisko veģetatīvo nervu sistēmu,
stimulējot sirds un asinsrites funkciju. Šo augu ir lietderīgi pielieto pēc
ilgām infekciju slimībām, lai atgūtu spēkus.
Augustiņu iedarbība ir novērojama tikai to
lietojot ilglaicīgi. Īsa lietošana radīs iespaidu, ka tas neiedarbojas.
Retos gadījumos gatavo arī augustiņa sēklu ūdens
ekstraktu, kā pretiekaisuma un temperatūras mazinošu līdzekli.
Iridoīdas glikozīds genciopikrozīds arī
iedarbojas, kā pretiekaisuma līdzeklis, taču papildus arī tam ir pret sēnīšu
iedarbība.
Uz visa veida helmintiem, savukārt, iedarbojas
augā esošie alkaloīdi.
Ksatoni un fenolkarbonātskābes iedarbojas
antimutagēni un antiradikāli. Antiradikālā augustiņa aktivitāte saistās arī ar
hidroksi-kanēļskābes esteriem (Valentao P. 2001).
Augustiņu, parasti, nelieto vienu, bet izmanto, kā
sastāvdaļu dažādiem zālīšu maisījumiem- lieto kompleksi.
Tautas medicīnā augustiņu lieto kā nostādinājumus,
izvilkumus un novārījumus, lai uzlabotu gremošanas orgānu darbību. To pielieto,
lai uzlabotu apetīti, kā arī anoreksijas, dizentērijas, dzeltenās kaites,
malārijas un cukura diabēta gadījumā. Ar to ārstē arī sirds slimības.
Tautas medicīnā augustiņu arī lieto ginekoloģisku
kaišu ārstēšanā un dzemdes asiņošanas gadījumā.
Vīriešiem
Maisījumos izmanto, lai ārstētu neauglību, pastiprinātu seksuālo uzbudināmību, biežas pollūcijas, prostatītu, spermatoreju un sāpīgu erekciju.