• latviski: ārstniecības alteja
• angliski: Marsh-mallow
• vāciski: Echter Eibisch
• zviedru: läkemalva
• igauņu: harilik alttee
• lietuviešu: vaistinė svilarožė
• krievu: алтей лекарственный

Ārstniecības alteja ir daudzgadīgs augs, kurš ir biezi klāts ar matiņiem. Tai ir viens vai vairāki stublāji, īss, spēcīgs un sazarots saknenis, ar visnotaļ gaļīgām un garām saknēm. Stublāji stāvi, dažkārt sazarojas galotnē, augumā sasniedz 50-150cm. Lapas izkārtotas pamīšus, pēc atrašanās vietas uz stublāja, mainās to forma. Augšējās lapas uz gariem kātiem, olformas, smailas, malas nevienmērīgi zobotas; vidējās lapas pie pamatnes noapaļotas vai taisnas; zemākās lapas lielas un platākas par pārējām, pie pamatnes nereti sirdsfomas. Visām lapā ir pelēcīgi- zaļa nokrāsa un ir apmatotas. Ziedi atrodas uz ziedkātiem, novietotas stublāju augšpusē, kuri savukārt atrodas uz kopējiem ziedkātiem, kuri aug no augšējo un vidējo lapu pazarēm. Zieds bāli rozīgs, daļēji atvērts, sastāv no 5 ziedlapām; ziedlapas plati olformas.

Augļi nelieli, diskformas sēkleņi, apmatoti, 7-10 cm diametrā. Sēklas tumši brūnas, gludas, garumā 2-2.5mm. Augs zied jūnijā- jūlijā, augļi sāk nogatavoties ar jūliju.

Latvijā šis augs ir rets viesis un to arī dārzos kultivē reti, taču pa retam izdodas sastapt arī savvaļā.

Oficiālajā medicīnā izmanto, pamatā ārstniecības altejas saknes.

Altejas saknes ievāc veģetācijas sākumā, līdz ataug virszemes daļa (marts- maijs), kā arī rudenī, kad izkalst stublāji. Izraktās saknes notīra no augsnes un noskalo aukstā tekošā ūdenī un noliek saulē žūt. Tālāk saknes griež gabalos līdz 30cm, resnās saknes drīkst griezt 2-3 daļās. Pirms žāvēšanas altejas saknes arī mizo (notīra pelēko apvalku). Tālāk saknes žāvē ēnainā un labi vēdināmā vietā, izklājot tās uz sietiem plānā slānī. Piespiedu žāvētājos nepārsniedz 40C temperatūru.

Ārstniecības alteja ir augs, kurš satur daudz gļotvielu, līdz ar to zinātne vairāk ir izpētījusi saknēs esošos polisaharīdus. Ir noteikts, ka altejas saknēs ir līdz 35% gļotvielas. Gļotvielās atrasti monosaharīdi D- glikoze un L-ksiloze, vēlāk noteica arī uronskābes, metilpentoze un heksoze. Bez gļotvielām, altejas saknē ir arī 5 līdz 11% polisaharīds triticīns un līdz 78% invertie cukuri, miecvielasno 4 līdz 8%, neaizvietojamās aminoskābes, kā asparagīns (0,8-2%) un betaīns (līdz 4%); ciete (<37%), pektīni (11-20%), tauki (2%), organiskās skābes un karotīns.

Ārstnieciskā nozīme

Ārstniecības alteja iedarbojas atkrēpošanos veicinoši, pārklājoši, pretiekaisuma un kā viegls atsāpinošs līdzeklis, pateicoties heterogēnās gļotas klātbūtnei. Oficiālajā medicīnā, altejas sakne ir ierindota pie pretklepus līdzekļiem. Gļotainais altejas saknes novārījums, notekot pa rīkles aizmugurējo sieniņu, iedarbojas uz balss saitēm, nokļūst trahejā, mīkstina aplikumu, aizsargā nervu galus rīkles gļotādā, kā arī aizsargā traheju no kairinājuma, veicinot ātrāku gļotādas atjaunošanos.

Lietojot altejas sakni, kopā ar citiem aktīvākiem pretiekaisuma līdzekļiem, rodas lielisks efekts, altejas gļotvielas aiztur šo augu aktīvos elementus un tādi padara to iedarbību ilglaicīgāku.

Ārstniecības altejas ūdens ekstrakts iedarbosies pārklājoši uz kuņģa gļotādu. Pārklājošās iedarbības efekts palielinās, tiklīdz palielinās kuņģa sulas saturs, jo pie paaugstināta kuņģa sulas skābuma (mijiedarbība ar sālsskābi), gļotas paliek biezākas, staignākas. Altejas saknes gļotas pārklāj gļotādas ar plānu gļotu slāni uz ilgu laiku, tādi aizsargājot gļotādu no ārējiem vides faktoriem un ļaujot tām vienmērīgi sadzīt, nereaģējot uz kairinātājiem.

Gļotvielas ir spējīgas adsorbēt un inaktivizēt baktēriju un vīrusu toksīnus, toksiskos produktus, bojātās epitēlija šūnas, traucēt toksīniem nokļūt uz gļotādām. Pateicoties gļotvielu iedarbībai samazinās spontāna bojāto audu reģenerācija, attiecīgi arī samazinās iekaisuma procesu intensivitāte.

Medicīniskām vajadzībām lieto nostādinājumus, novārījumus, sausos un šķidros saknes ekstraktus, kā arī altejas sīrupu.

Tautas medicīnā altejas saknes nostādinājumu lieto, kā elpceļu ārstējošu līdzekli: garā klepus, plaušu iekaisuma, bronhīta un klepus gadījumā. To lieto arī urīnpūšļa iekaisuma, sāpīgu un nekontrolētu urīna izvades, zarnu iekaisuma, caurejas, dizentērijas, dispeptisku caureju, nieru slimību un īpaši kuņģa un 12-pirkstu zarnas čūlu gadījumā.

Vīriešiem

Tautas medicīnā alteju izmanto hroniska prostatīta gadījumā, kā urīna dzenošu līdzekli urīnpūšļa iekaisuma, sāpīgas urinācijas, nieru iekaisuma gadījumā. Altejas auksto izvilkumu lieto prostatīta un prostatas adenomas gadījumā. Visbiežāk, lai efektīvāk ārstētu prostatītu, augu izmanto maisījumos.

Nav ieteicams lietot

Ārstniecības altejai ir arī savas blaknes. Jāsaprot, ka ārstniecības altejas saknei ir spēcīgas pārklājošas īpašības, kas tiešā veidā mazinās citu ārstniecības līdzekļu spēju uzsūkties organismā, atbilstoši šo līdzekļu efektivitāte mazināsies.

Pārtikas nozīme

Pārtikā, galvenokārt, izmanto auga jaunās lapas, taču tās parasti izmanto vārītas vai sautētas. Auga lapas ir apmatotas, attiecīgi, svaigas tās ēst nav īpaši patīkami. Taču ir iespējams pārtikā izmantot altejas saknes, pamatā gļotvielu satura dēļ, augs tika izmantots, lai sabiezinātu ķīseļus. 

Kosmētiskā nozīme

Ārstniecības altejas izmantošana kosmētiskām vajadzībām ir pamatota ar tās sastāvā esošām gļotvielām, miecvielām, fitosterīniem un pektīnvielām.

Gļotvielas: altejas saknenī ir 30-35% gļotvielu. Tās iedarbojas pārklājoši, kas labvēlīgi ietekmē audu atjaunošanos, atbrīvo no iekaisumiem un ārstē kairinājumu. Arī matiem gļotvielas ir noderīgas. Tās mitrina galvas ādu un pašus matus.

Fitosterīni: šie sarežģītie savienojumi atrodas augu šķiedrās un veido to struktūru. Zinot fitosterīnu raksturu, tos nereti sauc par augu hormoniem, kuri savā darbībā ir līdzīgi cilvēku hormoniem.

Ādas šūnām fitosterīni, iedarbojas, kā būvniecības materiāls: tie aktivizē kolagēna izstrādi šūnās, kas nodrošina normālu ādas stāvokli, saglabājot tās elastību un tvirtumu. Augu steriņi veicina epitēlija reģenerāciju, atbrīvo no kairinājuma un mīkstina raupjus ādas rajonus.

Matiem fitosterīni noder, kā sakņu stiprinoši un augšanu stimulējoši līdzekļi. Turklāt mazina matu izkrišanu un ārstē seboreju.

Miecvielas: tās darbojas kompleksi ar gļotvielām. Šie augu savienojumi ietekmē ādas struktūru, to izlīdzinot, palielinot elastību, turklāt padara ādu maigu un izturīgu. Pateicoties miecvielu īpašībām, tās rada arī drošu aizsargkārtu uz ādas.

Pateicoties miecvielām, altejas sakne, ir noderīga tieši taukainiem matiem: tie regulē dziedzeru darbību, novērš kairinājumu, kuru pavada nieze un normalizē ādas stāvokli.

Pektīnvielas: līdzīgi fitosterīniem, pektīnvielas veicina šūnu reģenerāciju, pastiprina ādas aizsargfunkciju, stiprina ādu. Šo vielu grupa ir noderīga problemātiskai ādai, lai atbrīvotos no iekaisuma, nomierina to un delikāti attīra.

Pektīnvielas ir noderīgas arī matiem, padarot tos spīdīgus un zaigojošus.

Neskaitot uzskaitītās vielas, altejas saknē ir arī tādas vielas, kā lecitīns, karotīns, ēteriskās eļļas un aminoskābes. Tāpat ir arī svarīgas minerālvielas: kalcijs, kālijs, magnijs, cinks, dzelzs u.c.

Sejas, kakla un roku veselība

Ārstniecības alteja iedarbojas maigi. Tā ir derīga dažādu tipu ādai (normālai, sausai, taukainai) un tiek lietota, lai novērstu dažādas ādas problēmas.

Alteja ir populārākais līdzeklis, lai mitrinātu sausu sejas un kakla ādu. Šajā gadījumā izmanto losjonus un kompreses.

Kompreses ir piemērotas, lai ārstētu ļoti sausu ādu, kura sākusi jau lobīties. Šim nolūkam gatavo nostādinājumu: 2 ēd.k. sasmalcinātas saknes aplej ar 300ml ūdens (vārīta atdzesēta), atstāj nostāties vismaz 1h. Marles salvetē taisa atveres acīm un mutei un iemērc nostādinājumā, kurš iepriekš ir nofiltrēts no rupjajām daļām. Marles salveti liek uz seju un kaklu uz 20-30 minūtēm.

Losjons tiek gatavots tā- 1ēd.k. sasmalcinātas saknes aplej ar 200ml kārsta ūdens un nostādina vismaz 2h. Atdala biezumus un pilda tarā. Ar šo losjonu var vairākas reizes dienā, izmantojot vates tamponus, apstrādāt sejas un kakla ādu.

Altejas sakne ir dabīgs līdzeklis pret pūtītēm un pinnēm. Šādos gadījumos, taisa aplikācijas. Uz 1 ēd.k. smalcinātas saknes lej vienu glāzi vārīta un atdzesēta ūdens. Notur 2h un atdala biezumus. Šāds nostādinājums novērsīs iekaisumu un sasārtumus, turklāt samazinās dziedzeru darbību, ja āda ir taukaina.

Ir nozīme altejas sakni izmantot arī cilvēkiem ar normālu ādas tipu, kas ļaus uzturēt ādas veselību. Viens no vienkāršākajiem veidiem ir gatavot no nostādinājuma ledu un to izmantot rīta sejas mazgāšanas vietā. Gatavo šādu nostādinājumu tā: 1 tējk. sasmalcinātas saknes aplej ar glāzi vārītu- atdzesētu ūdeni un ļauj nostāties 30 minūtes. Atdalām biezumus, sagaidām pilnīgu atdzišanu un lejam formās, kuras tālāk sasaldējam.

Auksts altejas nostādinājums palīdz novērst ādas atdalīšanos un sausumu starp pirkstiem, mazina kāju svīšanu. Vīrieši to var izmantot arī pēc skūšanās, lai mazinātu ādas kairinājumu.

Ārstniecības altejas sakne palīdzēs arī sarežģītāku problēmu risināšanā:

• Apdegumi;
• Ekzēma;
• Strutojošas brūces;
• Sēnīšu slimības;
• Dermatīts.

Matu veselība

Matu kopšanā altejas sakne visbiežāk tiek izmantota, kā matu augšanas stimulators. Tas pateicoties augā esošajiem fitosterīniem, kuri pamodina folikulas.

Lai veicinātu matu augšanu, altejas nostādinājumu ierīvē matos. Pagatavošanai būs nepieciešamas 3 ēd.k. sasmalcinātas altejas saknes, apliet tās ar 100-150ml vārīta- atdzesēta ūdens. Nostādina vismaz 1h.  Iegūto nostādinājumu viegli iemasē galvas ādā. Pirms tam ieteicams matus izmazgāt un mazliet apžāvēt.

Ir iespēja arī sasmalcinātus sakneņus noturēt sev patīkamā eļļā 10-14 dienas. Un iegūto ekstraktu iemasēt galvas ādā 1h pirms matu mazgāšanas.

Līdz ar to, ka altejas saknē ir gļotvielas, to mēdz salīdzināt ar linsēklām, kuras bieži izmanto matu izkrišanas gadījumā. Ja, altejas sakni izmantosiet pēc matu mazgāšanas, skalošanai, tad iegūsiet kondicioniera efektu.

Papildus altejas sakne, padarīs matus viegli ķemmējamus, mitrinās galvas ādu, aizsargās no vides ietekmes.

Ārstniecības altejas sakne reti, kad rada alerģisku reakciju, taču ir gadījumi, kad var parādīties nātrene vai nieze. Tādos gadījumos altejas preparātus pārtrauc lietot.

Lasīt par kokveida alveju->