- latviski: apdzira
- angliski: fir Clubmoss
- vāciski: Tannen-Teufelsklaue
- zviedru: lopplummer
- igauņu: harilik ungrukold
- lietuviešu: statusis atgiris
- krievu: баранец обыкновенный
Mūžzaļs un daudzgadīgs augs, audumā no 10-30cm, ar vāji
attīstītu sakņu sistēmu. Stublāji stāvi vai piepacelti, dakšveida sazaroti.
Auga velēnas vecums var pārsniegt arī 100 gadus, ik gadu velēna palielinās
1-4cm. Lapas (filoīdi) daudzšķautņu, platumā līdz 1mm, tumši zaļas,
lancetveidīgas vai lineār- lancetveida, asas, ādainas, cietas, spirālveidīgi
izvietotas uz stublāja. Sporu vālītes neveido. Sporu nesēji ir ieapaļi,
attīstās vidējo un augšējo lapu pazarēs- tās ir grūti atpazīstamas, jo pēc
formas, izmēra un krāsas neatšķiras no veģetatīvajām lapām. Sporas nobriest
jūlijā- augustā, bet tas ir tieši atkarīgs no klimata joslas. Gametofīti divdzimuma,
uztur daudzskaitlīgus anterīdijus un arhegonijus.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu. Virszemes
daļu ievāc augustā- septembrī, pēc sporu periodā. Griež gan zaļos, gan
dzeltējošos dzinumus. Tos nekādā gadījumā nerauj, jo sakņu sistēma atjaunojas
ilgi.
Ievāktos augus žāvē labi vēdināmā telpā, izklājot uz auduma
vai smalku sietu, kā arī var piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 50C temperatūru.
Gatavu drogu uzglabā papīra maisos, prom no citas drogas. Drogu uzglabāt var
līdz 3 gadiem.
Apdzira sevī satur lielu daudzumu alkaloīdu (likopodīnu,
nikotīnu, annotinīnu, klavatīnu, pseidoselagīnu, akrifolīnklavatoksīnu,
selagīnu, selagonīnu, seratidīnu, huperazīnu u.c), flavonoīdi, sveķvielas, gļotvielas,
glikozīdus, olbaltumu un pektīnvielu savienojumus, desmitiem triterpēnu
savienojumus seratāna tipa, organiskās skābes un taukskābes, kuras sastāv no
oleīnskābes, palmintskābes un citu skābju glicerīdiem.
Apdziras sporās ir atrasta nežūstoša eļļa, kuras pamatā ir
oleīnskābes, stearīnskābes, palmintskābes, arahīnskābes triglicerīdi.
Ārstnieciskā nozīme
Apdziras ķīmiskais sastāvs arī nodrošina tā iedarbību,
pirmkārt jau kurare viedīgās, pioptiskas un vājinošas. Lietojot augu iekšķīgi ir novērojama svīšana,
diareja, krampji, galvas reiboņi, runas traucējumi, lietojot kopā ar spirtu
parādās arī vemšanas reflekss- to nereti izmanto, negodprātīgi ārstējot no
alkoholisma kādu (drīkst lietot tikai uz sevi!!!)
Tautas medicīnā, galvenokārt, šo augu izmanto, lai
atradinātu sevi no alkohola. Šo augu izmanto arī kompleksā terapijā pret plaušu
tuberkulozi, urīna izdales sistēmas slimību, neirastēnijas, glaukomas, krampju,
vielmaiņas traucējumu gadījumā, kā arī, kā caureju veicinošu, diurētisku,
pretiekaisuma līdzekli cistīta gadījumā, arī kā pret helmintu un pret audzēju
līdzekli.
Ārīgi ar šo augu ārstē konjunktivītu, plikpaurību, dažādas
ādas slimības- dermatītu, ekzēmas, psoriāzi u.c.