Raibais aklis (Galeopsis speciosa Mill.)
 |  |  |  |  |
 |  |
- Angliski: Hemp-nettle
- Vāciski: Hohlzahn
- Zviedru: mjukdån
- Igauņu: kõrvik
- Lietuviešu: aklė
- Krievu: пикульник
Akļi ir viengadīgi lakstaugi, augumā 15-100cm, pieskaitāmi pie bieži sastopamām nezālēm. Stublāji sazaroti, stāvi, četršķautņaini, paresnināti mezglu vietās, klāti dziedzerainiem, raupjiem, izplestiem sariem, adatains pēc taustes. Lapas ol-lancetformas vai rombformas, gar malu zobaina, izkārtotas pretēji. Ziedi divdzimuma, ar divlūpu ziedu, kausiņš cauruļ- zvanformas. Saistīti ar paveidu, ziedi mēdz būt sārti violeti un purpursārtā krāsā. Zieda augšējā lūpa dzeltenā krāsa, apakšējā ar spilgtu purpura pleķi. Ziedi izvietoti pa 6-10, augšējo lapu žāklēs. Augs sāk ziedēt vasaras pilnbriedā un zied līdz pat pirmajām salnām. Auglis- sauss riekstiņš, kurš sadalās 4 plakanos riekstiņos.
Akļa ziedi un augļi ir indīgi. Sēklas saglabā savu dīgtspēju augsnē līdz 15 gadiem. Viens augs var saražot līdz 8000 sēklu. Augs vairojas ar sēklu palīdzību,
Neņemot vērā, ka pie mums sastopami vairāku sugu akļi, tiem visiem piemīt, puslīdz līdzvērtīgas ārstnieciskās īpašības un praktiski vienādi tiek pielietoti tautas medicīnā.
Ārstnieciskām vajadzībām ievāc auga virszemes daļu: ziedus, stublājus un lapas. Stublājus griež līdz ar zemi, auga ziedēšanas periodā, līdz sēklu veidošanās mirklim. Žāvē buntēs, ar ziedkopām uz leju, labi vēdināmās un apēnotās vietās. Drogu uzglabā ventilējamā tarā (papīra maisi), līdz 2 gadiem.
Akļa virszemes daļā ir ievērojami daudz silīcijskābes (ap 10%), miecvielas (<10%), iridoīdi (galipirozīds, garpahīds, 6-dezoksigarpahīds, glurozīds, 9-acetilgarpahīds), sveķvielas, rūgtvielielas un vasku savienojumi, flavonoīdi (0,9% skutelarīna), steriņi, saponīni, tanīni, tauki (<45%) un ēteriskā eļļa, salicilskābe, kafijskābe un citas vielas.
Ārstnieciskā nozīme
Pēc Sibīrijas Valsts medicīnas universitātes pētījumiem, kuri pētīja akļus no farmācijas viedokļa, noteica, ka šis augs var kalpot, kā silīcija avots, ārstējot plaušu tuberkulozi. Silīcijskābe normalizē, stiprina un padara elastīgus saistaudus un plaušu epitēlijaudus, kā arī iekšējās sekrēcijas dziedzerus. Silīcijs palielina organisma pašaizsardzības funkcijas.
Silīcija savienojumi palīdz izvadīt no organisma toksīnus un metabolītus, caur urīnu. Pateicoties akļos esošiem silīcijskābes sāļiem un saponīniem, auga virszemes daļa ir izmantojama, kā atkrēpošanos veicinošs līdzeklis.
Tautas medicīnā akli pielieto daudz plašāk. Ar nostādinājumu ārstē respiratorās saslimšanas, bronhiālo kataru, astmu, kopā ar tīruma kosu- tuberkulozi.
Spirta ekstraktam piemīt labs terapeitisks efekts, urīnvadu sistēmas iekaisuma gadījumā.
Pateicoties auga pretiekaisuma un spazmolītiskajai iedarbībai, akli lieto nostādinājumu un novārījumu veidā, lai ārstētu dažādas gremošanas trakta slimības: kuņģa čūlu, kolītu, hronisku pankreatītu, aknu slimības. Akļu laksti tiek pielietoti, kā spēcinoši anēmijas gadījumā, pēc smagām infekcijas slimībām, kā arī lai stiprinātu imunitāti. Auga virszemes daļu izmanto maisījumos, kā asins attīrošo komponenti.
Bulgārijā auga virszemes daļu izmanto, lai ārstētu onkoloģiskās slimības (leikēmija)
Ārīgi akli lieto, lai ārstētu neirodermatītu, furunkulozi, psoriāzi, ekzēmu un panarīciju- izmanto kā fitoaplikācijas un vannās.
Parastais aklis (Galeopsis tetrahit L.)